Karā kritušie un Lāčplēša kara ordeņa kavalieri

Piemiņas plāksne baznīcā

1935. gada 26. maijā Zeltiņu baznīcā tika atklāta piemiņas plāksne pasaules karā un neatkarības cīņās kritušajiem karavīriem. Šajā dienā pie baznīcas arī iestādīti trīs ozoli. Atklāšanā piedalījās vietējā aizsargu nodaļa, mazpulks, citas organizācijas, arhibīskaps Teodors Grīnbergs, mācītājs Eduards Putniņš, mācītājs Gustavs Kņezs-Kņezinskis.

Piemiņas plāksnē iekaltie kritušie draudzes locekļi:

Āboliņš Aleksandris, Āboliņš Jānis, Aizpurs Johans, Bērziņš Antons, Brikmanis Ādolfs, Bronka Ādolfs, Brūns Roberts, Ceriņš Arnolds, Ceriņš Osvalds, Dišlers Jānis, Driķis Otto, Dukulis Eduards, Dukulis Rūdolfs, Dumpis Otto, Dzelzkalējs Augusts, Dzelzkalējs Kārlis, Dzelzkalējs Pēteris, Elstiņš Jānis, Gāters Aleksandrs, Gāters Eduards, Gāters Roberts, Grunte Jānis, Jansons Roberts, Jaunslavītis Ādolfs, Jencītis Zāmuels, Jugans Jānis, Kalējs Arturs, Kalējs Augusts, Kalējs Kārlis, Kalējs Paulis, Kalniņš Osvalds, Karašs Eduards, Kerans Eduards, Kodols Ādolfs, Koliņš Augusts, Krēsliņš Augusts, Krēsliņš Pēteris, Kroms Osvalds, Kroms Rūdolfs, Ķiploks Kārlis, Ķirpis Paulis, Lācis Nikolajs, Langrats Georgs, Langrats Oskars, Lasis Eduards, Lazdiņš Paulis, Liģeris Rūdolfs, Majors Rūdolfs, Maltenieks Jānis, Melēcis Jāzeps, Melēcis Kārlis, Mukstiņš Rūdolfs, Mūrnieks Arvids, Ozoliņš Eduards, Ozoliņš Jānis, Ozoliņš Jūlijs, Paipals Johans, Paķonka Aleksandrs, Paķonka Otto, Petaks Teodors, Pētersons Kārlis, Pētersons Reinholds, Plataiskalns Augusts, Rutkis Arvids, Ružs Jūlijs, Sams Aleksandris, Sams Jūlijs, Sarkans Jānis, Sīkais Konstantins, Sisenis Helmuts, Sisenis Jūlijs, Skudruls Verners, Strazds Osvalds, Stucka Osvalds, Sutenis Jānis, Tomsons Paulis, Torgans Kārlis, Tralmaks Aleksandris, Tralmaks Roberts, Valters Otto, Vītoliņš Rūdolfs, Zābaks Eduards, Zāģeris Augusts, Zariņš Oskars, Zemnieks Alfreds, Ziemelis Alfreds, Zirdziņš Arturs.

Piemineklis kapsētā

Nikolajs Lācis

Melnās kafijas vakars

No albuma "Latvijas atbrīvošanas cīņās un pasaules karā kritušie Alūksnes draudzes locekļi"

Otto Palms (1900–1919) * 1900. g. 30. augustā Pededzes pagastā, + 1919. g. 18. novembrī pie Vareļu mājām.

Kadets Kara skolā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (LKOK Nr. 3/810). Ordenis piešķirts 1921. gadā par cīņu 1919. g. 18. novembrī pie Vareļu mājām uz Iecavas upes krasta.

Dzimis 1900. g. 30. aug. Pededzes pag. Akmeņdruvās lauksaimnieka ģimenē. Beidzis komercskolas kursu.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 10. jūn. Alūksnē, iedalīts Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljonā. 1919. g. rudenī iestājies jaunformējamā kājnieku karaskolā Rīgā. Kopā ar saviem biedriem piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē.
1919. g. 18. nov. kaujā pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā, kad, bermontiešu pārspēkam uzbrūkot, mūsējiem draudēja pilnīgs ielenkums. P. kopā ar 4 kadetiem (to starpā arī viņa brālēns Palms Paulis, LKO nr. 809) tika nosūtīts uz labo spārnu segt atkāpšanos, pašaizliedzīgi veica šo uzdevumu - ar nemitīgu uguni aizturēja pretinieku, kamēr vads atkāpās uz jauno pozīciju, bet šajā kaujā pats krita. Pārvests no karalauka un apbedīts Pededzes pag. Akmeņdruvu kapsētā, 1977. gadā pārabedīts Kūdupes kapos. 

Paulis Palms (1900–1919) * 1900. g. 29. augustā Pededzes pagastā, + 1919. g. 18. novembrī pie Vareļu mājām.

Kadets Kara skolā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (LKOK Nr. 3/809). Ordenis piešķirts 1921. gadā par cīņu 1919. g. 18. novembrī pie Vareļu mājām uz Iecavas upes krasta.

Dzimis 1900. g. 29. aug. Pededzes pag. Akmeņdruvās lauksaimnieka ģimenē. Beidzis pilnu ģimnāzijas kursu.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 10. jūn. Alūksnē, iedalīts Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljonā. 1919. g. rudenī iestājies karaskolā un bermontiešu uzbrukuma laikā kopā ar to devies cīņās, piedalījies kaujās pie Rīgas un Zemgalē.
1919. g. 18. nov. pie Vareļu mājām Iecavas upes krastā P. sedza mūsu spēku atkāpšanos. Būdams ievainots, turpināja ienaidnieka apšaudi, līdz tika otrreiz smagi ievainots. Apbedīts Pededzes pag. Akmeņdruvu kapsētā kopā ar brālēnu Oto Palmu, 1977. gadā pārabedīti Kūdupes kapos. 

Verners Skudrulis strādājis Starptautiskajā komercbankā un vēlāk Apdrošināšanas biedrībā Pēterpilī (Sanktpēterburgā), kur dzīvojis kopā ar ģimeni. Māte Lizete Skudrulis. Dzīvojuši Kalnciema (Kalncempju) pagasta Ķellēs.

Zeltiņu kapos guldītie Lāčplēša kara ordeņa kavalieri

Sižets ReTV par Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem Zeltiņu kapos: https://youtu.be/oTIztl4_ZQE?si=jJ_DGCiKW6hLYxmg&t=938

Oskars Brūns (1895–1971) * 1895. g. 30. septembrī Ilzenes pagastā, + 1971. g. 25. jūnijā Ilzenes pagastā.

Liepājas karaskolas rotas seržants, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (LKOK Nr. 3/1007). Ordenis piešķirts 1921. gadā par 1919. g. 14. oktobra cīņu pie Katlakalna.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. jūl., dienējis Viborgas cietokšņa artilērijā. 1916. g. jūn. pārnācis uz 7. Bauskas latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku, piedalījies kaujās, pulkā palicis līdz 1918. g. 25. febr.
1919. g. febr. - apr. dienējis Sarkanajā armijā. Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn., iedalīts Liepājas karaskolā. Bermontiešu uzbrukuma laikā cīnījies Rīgas frontē.
1919. g. 14. okt. kaujā pie Katlakalna ārkārtējos apstākļos bez sakariem un satiksmes līdzekļiem ar Daugavas labo krastu B. kopā ar seržantu Plūkšu turējās norādītās pozīcijās līdz pēdējam šāvienam un apšaudīja ienaidnieku tiešā tēmējumā, tā dodot iespēju savējiem atkāpties.
Atvaļināts 1921. g. 10. martā virsseržanta pak. Dzīvojis Ilzenes pag. Lielmežos, piešķirta jaunsaimn. Jaunrozes pag. Zālājos. Apbalv. ar Francijas Kara III šķ. medaļu. Pēc 2. pasaules kara Apes ciema padomes priekšsēdētājs, vēlāk strādājis kolhozā. Miris 1971. g. 25. jūn. Ilzenes pag. Apbedīts Zeltiņu kapos.