Embedded Files
Projekts "Plūdu apdraudējuma riska samazināšana Zeltiņu pagastā" (2018-2019)
Projektu atbalsta Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Alūksnes novada pašvaldība.
Projekts "Plūdu apdraudējuma riska samazināšana Zeltiņu pagastā" (2018-2019)
Projektu atbalsta Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Alūksnes novada pašvaldība.
Pabeigta projekta “Plūdu apdraudējuma riska samazināšana Zeltiņu pagastā” realizācija
Noslēgusies projekta Nr 1-08/ 302/2018 “Plūdu apdraudējuma riska samazināšana Zeltiņu pagastā” aktivitātē “Praktiskās vietējās vides iniciatīvas vides stāvokļa uzlabošanai un vides apdraudējuma risku novēršanai” realizācija Zeltiņu pagastā.
Projekta laikā tika noorganizētas četras talkas ar vietējo iedzīvotāju piedalīšanos Melnupes attīrīšanai no koku sanesumiem un bebru aizsprostiem. 2018. gadā talkas notika 18. augustā, 8.septembrī,12. oktobrī un viena talka 2019. gada 13. septembrī. Kopā no sakritušajiem kokiem un koku sanesumiem, bebru aizsprostiem talcinieki ir attīrījuši apmēram 3km garu upes posmu saskaņā ar projekta darba uzdevumā noteikto. Projekta ietvaros bija paredzēts organizēt ne mazāk kā trīs talkas projekta īstenošanas gaitā.
Projekta realizācijas laikā sagatavots DAP eksperta atzinums par aizsargājamiem biotopiem Melnupē 3 km garumā, projekta realizācijas vietā.
Par projekta līdzekļiem iegādāti motorzāģis Husqvarna 545 un krūmgriezis Husqvarna 336 FR. Šie darba rīki būs nepieciešami, lai veiktu sasniegto rezultātu uzturēšanu projekta uzraudzības periodā turpmākajos piecos gados.
Sagatavota tehniskā dokumentācija dūņu un sanesumu tīrīšanai pašvaldības nekustamajos īpašumos “Melnupes” un “Tērces”. Lai aprēķinātu veicamo darbu apjomus, tika veikta dūņu slāna biezuma mērīšana ar ģeoradaru.. Būvprojekta sagatavošanu veica SIA “Inženieru birojs “PROFECTO””, pamatojoties uz veikto tirgus izpēti.
Lai noskaidrotu darbu veicēju, kas veiks Melnupes tīrīšanu, tika izsludināts iepirkums Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā. Uz darbu veikšanu pieteicās tikai viens pretendents SIA “Piekrastei.lv”, juridiskā adrese “Rubeņi”, Neretas pagasts, Neretas novads, LV-5118. Kopējās izmaksas Melnupes tīrīšanai pašvaldības nekustamajos īpašumos “Melnupes” un “Tērces”, pamatojoties uz noslēgto iepirkuma līgumu sastāda 43 956,07 EUR. Septembra vidū pabeigta dūņu un sanesumu tīrīšana Melnupē, Alūksnes novada pašvaldības nekustamajos īpašumos “Melnupes” un “Tērces” atbilstoši tehniskajā dokumentācijā noteiktajām prasībām.
Projekta “Plūdu apdraudējuma riska samazināšana Zeltiņu pagastā” kopējās izmaksas sastāda 51 274 EUR no kurām 70% sastāda Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansējums un 30% sastāda Alūksnes novada pašvaldības līdzfinansējums.
Projektu atbalsta Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Alūksnes novada pašvaldība.
Alsviķu, Ilzenes, Zeltiņu pagstu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste Ārija Rone
Turpinās projekta “Plūdu apdraudējuma riska samazināšana Zeltiņu pagastā” realizācija. 29.11.2018.
Turpinās projekta “Plūdu apdraudējuma riska samazināšana Zeltiņu pagastā” aktivitātē “Praktiskās vietējās vides iniciatīvas vides stāvokļa uzlabošanai un vides apdraudējuma risku novēršanai” realizācija Zeltiņu pagastā.
18. augustā, 8.septembrī un 12. oktobrī Zeltiņos notika Zeltiņu pagasta pārvaldes rīkotās Melnupes attīrīšanas talkas no koku sanesumiem un bebru aizsprostiem.
Kopā no sakritušajiem kokiem un koku sanesumiem, bebru aizsprostiem talcinieki ir attīrījuši apmēram 2,2 km garu upes posmu. Talkās piedalījās Zeltiņu pagasta pārvaldes darbinieki, vietējie iedzīvotāji un mednieku kluba “Zeltiņu buki” mednieki. Zeltiņu pagasta pārvalde pateicas ikvienam brīvprātīgajam par iesaistīšanos šajā gadā rīkotajās (kopā trīs) talkās, jo tikai kopīgiem spēkiem ir paveicami lieli un fiziski smagi darbi. Turpmākās talkas upes attīŗīšanai paredzētas nākamā gada pavasarī un vasarā. Paralēli šim projektam Zeltiņu pagasta pārvaldes darbinieki atbrīvo upi no koku sanesumiem lejpus Melnupes tiltam virzienā no Zeltiņu centra uz Ilzeni.
“Katrs nokritis koks, katrs aizsprostojums palēnina upes tecējumu, veido stāvoša ūdens posmus, kas veicina skābekļa samazināšanos ūdenī, tāpēc arī ūdenstilpes nepieciešams apsaimniekot. Attīrot upi no kritušajiem kokiem, tiek radīti labvēlīgi apstākļi brīvai ūdens plūsmai, palielinās straumes ātrums un ir labāka gaisa pieplūde ūdenim. Tādējādi tiek atjaunoti saldūdens straujtecēs mītošajām sugām labvēlīgi apstākļi. Turklāt, attīrot straujteces, tiek novērsts krastu izskalošanas risks”, skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti.
Ir uzsākta arī tehniskās dokumentācijas izstrādes sagatavošana dūņu un sanesumu tīrīšanai pašvaldības nekustamajos īpašumos “Melnupes” un “Tērces”. Lai aprēķinātu veicamo darbu apjomus, tika veikta dūņu slāna biezuma mērīšana ar ģeoradaru. Ir secināts, ka dūņu biezums Melnupes uzpludinātajā posmā ir no 0,34 m – 0,71 m. Upes dziļums ir no 0,55 m – 1.5 m dziļākajā vietā. Paredzēts, ka projekts minimālajā sastāvā tiks iesniegts Alūksnes būvvaldē decembrī, bet projekta pilnīga izstrāde būs pabeigta februāra beigās. Projektēšanu veic SIA “Inženieru birojs “Profecto””.
Melnupes dūņu un sanesumu tīrīšana ir paredzēta laika posmā no nākamā gada 20. jūnija līdz 1. oktobrim, sakarā ar to, ka zivju galvenajos nārsta un migrācijas periodos – no 1. aprīļa līdz 20. jūnijam un no 1. oktobra līdz 30. novembrim aizligts veikt darbus, kas saistīti ar Melnupes ūdens līmeni un darbus, kas saistīti ar ūdensgultni. Informācija par tālākajām projekta aktivitātēm tiks sniegta periodiski.
Alsviķu, Ilzenes, Zeltiņu pagstu pārvalžu teritorijas attīstības speciāliste Ārija Rone
Ir finansiāli atbalstīts Alūksnes novada pašvaldības Zeltiņu pagasta pārvaldes 2018. gada maija mēnesī iesniegtais projekta pieteikums “Plūdu apdraudējuma riska samazināšana Zeltiņu pagastā” Latvijas vides aizsardzības fonda projektu konkursam valsts budžeta programmas 21.00.00 “Vides aizsardzības fonds un iemaksas starptautiskajās organizācijās” apakšprogrammas 21.02.00 “Vides aizsardzības projekti” vadlīnijas “Multisektoriālie projekti” aktivitātē “Praktiskās vietējās vides iniciatīvas vides stāvokļa uzlabošanai un vides apdraudējuma risku novēršanai”.
Atbalstītā projekta kopējās izmaksas sastāda 55 884,00 EUR, 70 % vai 39 084,00 EUR ir Latvijas vides aizsardzības fonda finansējums, 30 % vai 16 800,00 ir Alūksnes novada pašvaldības finansējums.
Projekta īstermiņa mērķis – palielināt ūdens caurplūdi Melnupes gultnē, neļaujot appludināt plašas lauksaimniecībā izmantojamās teritorijas un pašvaldības infrastruktūru, samazinot plūdu radītos zaudējumus, nepasliktinot uzņēmējdarbību un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
Projekta ilgtermiņa mērķis – kvalitatīva, sakārtota infrastruktūra, pievilcīga ainava un nodrošināta upes “veselība” un laba ūdens kvalitāte.
Lai varētu uzsākt projekta īstenošanu, Zeltiņu pagasta pārvalde ir saņēmusi sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinumu par Melnupes pārtīrīšanas no sakritušajiem kokiem, koku sanesumiem un bebru dambjiem iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamām sugām un īpaši aizsargājamiem biotopiem, dzīvotnēm. Atzinumā norādīts, ka Melnupe projekta plānotās darbības teritorijā (izņemot uzpludinājuma ietekmēto posmu) atbilst ES īpaši aizsargājamam saldūdens biotopam 3260 “Upju straujteces un dabiski upju posmi”. Melnupē plānotās projekta darbības teritorijā, apmēram 2 km augšpus Zeltiņiem, konstatētas Latvijā īpaši aizsargājamās gliemenes- biezās perlamutrenes vitālas kolonijas. Eksperta ieteikums, kas jāievēro Melnupes tīrīšanas procesā ir piesardzība, lai gliemenes netiktu izmestas krastā vai mēģinātas atvērt vai citādi bojāt. Melnupes upes attīrīšana no sakritušajiem kokiem, koku sanesumiem un bebru aizsprostiem uzlabos upes caurteci un upes ekoloģisko kvalitāti kopumā. No ūdensteces izņemtais koksnes materiāls saskaņā ar eksperta atzinumu jānovieto ārpus virspalu zonas, novietojot to izklaidus pēc iespējas tuvāk augsnei, neveidojot lielas kaudzes. Pieļaujama izvāktā koksnes materiāla izvešana no teritorijas vai šķeldošana.
Melnupes attīrīšanai no koku sanesumiem un bebru aizsprostiem projekta ietvaros paredzētas vairākas talkas ar vietējo iedzīvotāju iesaistīšanos. Zeltiņu pagasta pārvalde aicina Alūksnes novada pašvaldības, īpaši Zeltiņu pagasta iedzīvotājus un uzņēmējus uz pirmo talku 2018.gada 18.augustā plkst.8.30. Talkas dalībnieku pulcēšanās vieta un talkas sākuma punkts Zeltiņos pie pašvaldības autoceļa “Rožukalns- Ziemeļi” caurtekas uz Melnupes. Uz talku aicinām ierasties arī visus dabas draugus, kam ir svarīgi nodrošināt upes veselību, neatkarīgi no tā vai dzīves vieta ir Zeltiņu pagasts.
Talkas dalībniekiem uz talku ierasties darbam ūdenī piemērotā apģērbā un apavos, līdzi ņemot darbarīkus un instrumentus upes atbrīvošanai no kokiem un bebru aizsprostiem, kā arī pozitīvu noskaņojumu un darba prieku. Uzņēmēji aicināti uz talku ierasties ar savu tehniku, lai varētu izvilkt no upes sagāzušos kokus, kā arī iespēju robežās izvest izvāktos kokus. Zeltiņu pagasta pārvalde talkas dalībniekus nodrošinās ar darba cimdiem, kā arī piedāvās pārvaldē esošo talkai piemēroto inventāru un resursus. Ir padomāts par to, lai talkas dalībniekiem pēc darba kopīgi būtu iespēja paēst speciāli talkai sagatavoto zupu.
Lai projektu varētu realizēt atbilstoši prasībām, līdz šī gada beigām tiks izstrādāta tehniskā dokumentācija Melnupes gultnes tīrīšanai un padziļināšanai. Nākamā gada vasarā paredzēta Melnupes gultnes tīrīšana pašvaldības nekustamajā īpašumā “Melnupes” un “Tērces” pie “Dambja tilta”. Informācija par tālākajām projekta aktivitātēm tiks sniegta periodiski.
Plūdi 2019. gada 5.-6. novembrī
Plūdi 2019. gada 5.-6. novembrī
Lietavas 2022. gada 15. jūnijā
Lietavas 2022. gada 15. jūnijā
Zeltiņos panākta vienošanās - Melnupe jāatjauno, dambis paliek 2025. gada 15. maija tikšanās ar PDF
Zeltiņos panākta vienošanās - Melnupe jāatjauno, dambis paliek 2025. gada 15. maija tikšanās ar PDF
Melnupe ir jāatjauno, taču dambim jeb aizsprostam jāpaliek — tāds ir Zeltiņu pagasta iedzīvotāju un ekspertu kompromiss Melnupes ilgtspējīgai apsaimniekošanai nākotnē. Pasaules Dabas fonda pārstāvji pirmo reizi Zeltiņos ieradās 2023. gada vasarā. Pēc gandrīz divu gadu diskusijām, kopīgām upes izpētēm panākta vienošanās un iedzīvotāji devuši “zaļo gaismu” upes atjaunošanai. Visi vēlas dzīvot pie sakoptas upes, kas ir bagāta ar zivīm un nav plūdu drauds.
“Dambis Zeltiņos nav Melnupes vienīgā problēma. Paši iedzīvotāji norādīja uz vietām, kur veidojas plūdi, ir pārāk mazas caurtekas, arī zivju resurss gadu gaitā kļuvis niecīgs. Lai virzītos uz priekšu, šobrīd svarīgi risināt plūdu jautājumu un meklēt ilgtspējīgus risinājumus. Plūdu problēma vietējiem ir ļoti nozīmīga, un mēs to pilnībā saprotam,” skaidroja Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
Plūdi ir viena no lielākajām vietējo iedzīvotāju problēmām, otra – zivju resursu samazināšanās. Pagājušā gada septembrī upes izpēti veica pētnieks Māris Liepiņš un biologs, zivju ekologs Matīss Žagars. Viņu secinājumi: zivju sugu daudzveidība Melnupē ir nevienmērīga – augšpus Zeltiņu dambja konstatētas tikai sešas sugas, savukārt lejpus dambja – 17. Eksperti norāda, ka tas ir tiešs dambja radīts efekts – migrējošās zivis netiek tālāk augšup pa upi, izzudušas arī citas zivju sugas. Zivju fauna ir būtiski ietekmēta cilvēka darbības rezultātā.
Tālākie soļi vēl nav precīzi izstrādāti – konkrēta plāna vai projekta šobrīd nav. Tomēr, tiekoties ar Zeltiņu pagasta iedzīvotājiem, eksperti saņēma konceptuālu atbalstu turpmākām darbībām. Kā uzsver M. Jentgena, vispirms nepieciešams atrast iespējas piedalīties kādā projektu konkursā un piesaistīt finansējumu konkrētu darbu veikšanai. Tiklīdz šāda iespēja radīsies, tiks iesniegts pieteikums, kas attieksies tieši uz Melnupi. “Šo visu sākām bez naudas, nebija tā, ka nācām ar naudas grozu un gribējām parunāt par dambja nojaukšanu,” pauda M. Jentgena. Vietējie gan pauda zināmu skepsi, pieļaujot, ka speciālisti četras reizes uz Zeltiņiem nebūtu braukuši vienkārši tāpat – noteikti bijusi arī kāda ieinteresētība. Tāpat iedzīvotājiem ir bažas, ka šis varētu kļūt par vēl vienu projektu, kurā bezjēdzīgi iztērēta nauda, – šāda pieredze Zeltiņos jau ir bijusi: darbi tiek veikti, taču nepareizi.
“Ir dabā balstīti risinājumi, kas nozīmē, ka izmantojam dabu, lai mēģinātu risināt cilvēku problēmas, piemēram, plūdus. Ja, piemēram, uztaisām palieņu teritoriju, kur ļaujam upei appludināt krastus vienā vietā, tas palīdzētu risināt plūdus citā vietā. Šāda metode Eiropā ir plaši izmantota, bet ne Latvijā. Redzam, ka te cilvēkiem ir problēma, un meklējam veidus, kā, sakārtojot vidi, varam atrisināt problēmu. Ne tikai Melnupe Zeltiņos, bet viss Melnupes baseins būtu laba vieta, kur to Latvijā mēģināt. Šobrīd finansējuma nav. Viss gan atkarīgs no tā, vai cilvēki grib. Ja negrib, necīnīsimies tālāk. Palieņu pļava ir tikai viena no lietām, kas būtu jādara,” norādīja Pasaules Dabas fonda pārstāve.
Visas problēmas Melnupē nevar atrisināt ar vienu darbību vien. Situāciju viņš salīdzināja ar cilvēka ķermeni, ja sāp gan roka, gan kāja, tad sākt labāk darīt kaut ko, lai viens nesāpētu. Ar katru risinājumu palielinās varbūtība, ka problēma atrisinās. Upi var padarīt veselīgāku. “Zeltiņi ir tikai daļa no Melnupes baseina, un, ja iedzīvotāji nav atvērti tālākām darbībām, demonstrācijas teritorijas meklēsim citur. Četras reizes braucām uz Zeltiņiem tāpēc, ka šī vieta sākotnēji šķita kā piemērots piemērs, kur kopā ar sabiedrību varētu meklēt dabā balstītus un ilgtspējīgus risinājumus,” teica M. Žagars. Uz ekspertu jautājumu, vai iedzīvotāji atbalsta darbus upē un ir gatavi turpināt sarunu, no zāles skanēja vienots sauciens: “Ja dambim liek mieru – tad jā!”
Avots: https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/zeltinos-panakta-vienosanas-melnupe-jaatjauno-dambis-paliek/
Plūdi 2025. gada 13.-14. jūlijā
Plūdi 2025. gada 13.-14. jūlijā
2025. gada Alūksnes novada 30. oktobra domes sēdē pieņemts lēmums par ūdenslīmeņa pazemināšanu pašvaldības teritorijā esošajā ūdenstilpē balsojot par Dz. Adleram, M. Augstkalnietim, I. Berkulim, A. Dukulim, A. Fominam, U. Grencionei-Lapsenietei, A. Grīnbergam, M. Lazdekalnam, E. Pētersonei, R. Salakam, D. Tomsonam un atturoties I. Gustai, R. Gustam.
2025. gada 20. novembrī pazemināts Zeltiņu ciema Melnupes uzpludinājuma ūdens līmenis uz augstuma atzīmi 110,67 m LAS-2000,5 (atzīme Dambja tilta konstrukcijas sliekšņa augstums).
Melnupe pirms dambja 2025. gada 21. novembra rītā
2026. gada 15. jūnijā 18.00 pie dambja tikšanās ar Pasaules Dabas fondu.
Pasaules dabas fonds sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību, upju pētniekiem un ekspertiem šovasar uzsāks vispusīgu Melnupes izpēti, kuras rezultātā tiks izstrādāts tehniskais projekts Zeltiņu aizsprosta pārbūvei un apkārtnes labiekārtošanai. Projekta mērķis ir uzlabot upes ekoloģisko stāvokli, un, lai to paveiktu, svarīgi ir izzināt vietējo iedzīvotāju pieredzi un novērojumus.
“Vēlamies, lai cilvēki dalās savā pieredzē, pastāsta par problēmām un situācijām, ko paši novērojuši. Tas palīdzēs labāk izprast upi un kopīgi pieņemt pārdomātus lēmumus,” aicina Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens projektu vadītāja, hidrobioloģe Marta Dieviņa.
Vairāk: https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/turpinas-melnupes-izpeti/
1. jūlijā: https://aluksniesiem.lv/sabiedriba/dambis-vai-brivi-plustosa-upe/
Dambis vai brīvi plūstoša upe?
Melnupe Zeltiņu pagastā jau vairākus gadus ir strīdu objekts. Vietējie iedzīvotāji sūdzas par plūdiem, zivju trūkumu un to, ka pēc slūžu aizvaru izņemšanas zudusi arī vieta, kur ugunsgrēka gadījumā ugunsdzēsēji varētu ņemt ūdeni. Savukārt dabas eksperti norāda uz citu problēmu – upe vairs nepilda savas dabiskās funkcijas, un tajā ir apgrūtināta zivju migrācija. Lai gan abas puses ir vienisprātis, ka Melnupes stāvoklis nav apmierinošs, atšķiras viedokļi par to, kā situāciju uzlabot.
Pasaules Dabas fonds sadarbībā ar Alūksnes novada pašvaldību šovasar uzsāk Melnupes izpēti, lai meklētu iespējamos risinājumus upes ekoloģiskā stāvokļa uzlabošanai un teritorijas attīstībai. Tomēr vietējo iedzīvotāju vidū valda piesardzība un neticība. Gadu gaitā īstenoti vairāki projekti, kas gan nav devuši gaidīto rezultātu, tādēļ bažas rada arī jaunās ieceres. Īpaši asas diskusijas raisa jautājums par Melnupes aizsprosta nākotni – kamēr speciālisti saskata ieguvumus upes atjaunošanā, vietējie iedzīvotāji uzskata, ka dambis un slūžas ir jāsaglabā. Lai uzklausītu vietējās kopienas viedokli, Pasaules Dabas fonds aicināja Zeltiņu pagasta iedzīvotājus uz tikšanos simboliskā vietā – pie tilta pār Melnupi, kur atrodas aizsprosts. Zeltiņos Pasaules Dabas fonds viesojies arī iepriekš, bet tad nebija projekta, notika vien sarunas – šī bija pirmā reize, kad pārstāvji ieradās ar projektu – ir finansējums, lai ko darītu.
“Pirmais solis ir nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, lai varētu pieņemt pamatotus lēmumus par turpmāko rīcību. Tāpēc sākam ar hidrologa piesaisti, kurš veiks upes izpēti un palīdzēs precīzi noteikt tajā esošās problēmas. Ir svarīgi balstīties nevis pieņēmumos, bet datos. Arī saldūdens eksperti veiks padziļinātu izpēti visā upes garumā. Līdz šim tikai atsevišķās vietās tika veikta elektrozveja, taču ar to nepietiek. Lai varētu sagatavot tehnisko projektu, saņemt nepieciešamās būvatļaujas un vispār saprast, ko darīt vai nedarīt, ir vajadzīga daudz detalizētāka informācija. Protams, jūtam, ka no iedzīvotāju puses ir liela pretestība, tomēr jau sākotnēji identificētās problēmas joprojām nav atrisinātas. Šis ir pašvaldības īpašums, un pašvaldībai ir jāmeklē risinājumi,” skaidro Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. Paredzēta arī sociālā un ekonomiskā izpēte, kuras laikā plānots noskaidrot visa pagasta iedzīvotāju viedokli par Melnupes nākotni, lai iegūtu pēc iespējas pilnīgāku priekšstatu par situāciju. Uz sapulci atnāk aptuveni 20 cilvēki, taču pagastā dzīvo daudz vairāk iedzīvotāju, un iespējams, ka kopējais viedoklis būs citāds.
Bez pašvaldības reakcijas
Lai mazinātu plūdu risku, pagājušā gada novembrī pašvaldība izņēma slūžas. Šāds lēmums gan izraisīja vietējo iedzīvotāju neapmierinātību, un tika sagatavota vēstule Alūksnes novada pašvaldībai, adresēta domes priekšsēdētājam un deputātiem. Tajā iedzīvotāji aicina saglabāt Melnupes slūžas un nepieņemt lēmumu par to nojaukšanu, kamēr nav sniegtas atbildes uz vietējai kopienai svarīgiem jautājumiem. Vēstulē norādīts, ka iepriekšējās sanāksmēs panākts kompromiss – Melnupe ir jāatjauno, taču dambim un slūžām jāsaglabājas. Iedzīvotāji apšauba iespējamos ieguvumus no slūžu nojaukšanas, uzsverot, ka plūdu problēmas cēlonis ir nevis pati hidrobūve, bet gan upes apsaimniekošana. Tāpat viņi norāda, ka slūžas ir nozīmīga vietējās ainavas, kultūrvēsturiskā mantojuma un ekoloģiskās sistēmas sastāvdaļa, un to likvidēšana var radīt neatgriezeniskas sekas. Vietējo iedzīvotāju ieskatā slūžu nojaukšana radīs vairāk zaudējumu nekā ieguvumu.
Tikšanās laikā iedzīvotāji neslēpa vilšanos, ka uz sarunu nebija ieradušies novada pašvaldības deputāti, kuriem nākotnē būs jāpieņem lēmums par slūžu likteni. “Kā var pieņemt lēmumu, nezinot, ko domā vietējie iedzīvotāji?” vaicāja sanākušie. Pašvaldībai nosūtītā vēstule bija parakstīta ar 101 parakstu, taču, kā norādīja iedzīvotāji, atbilde uz to nav saņemta. Kā noskaidrojām pašvaldībā, vēstulē nebija norādīta kontaktinformācija, kas ļautu sniegt atbildi tās iesniedzējiem – nebija ne pasta adreses, ne e-pasta adreses, ne tālruņa numura.
Risinājums jāmeklē kopā
Pašvaldības aģentūras “Alja” vadītājs Māris Lietuvietis atzīst, ka Melnupes dambja jautājums ir sarežģīts un risinājums jāmeklē visām iesaistītajām pusēm kopā. “Dambja problēma ir tāda, ka tas vairs nespēj uzkrāt tik lielu ūdens daudzumu kā agrāk. Gadu gaitā ūdenstilpe ir aizsērējusi, un ūdenim palu laikā vairs nav pietiekami daudz vietas, kur noplūst. Šeit palu un spēcīgu lietavu laikā būtu nepieciešams cilvēks, kurš situāciju pastāvīgi uzraudzītu. Taču tāda darbinieka nav. Ja gribētu atjaunot dambi tā, lai tas pilnvērtīgi pildītu savas funkcijas, būtu jāizrok viss, kas vairāku gadu laikā ir sanests un pieskalots. Pēc mūsu aplēsēm, tas izmaksātu ap 100 000 eiro. Turklāt šāds risinājums būtu tikai uz noteiktu laiku – aptuveni sešiem līdz astoņiem gadiem, pēc kuriem problēma varētu atkārtoties. Par to jau ilgstoši diskutējam ar vietējiem iedzīvotājiem, uzdodot arī jautājumu – vai dambis patiešām ir tik būtisks, lai tajā ieguldītu šādus līdzekļus,” saka M. Lietuvietis.
M. Lietuvietis uzsver – domājot par Melnupes nākotni, jāvērtē ne tikai dambja saglabāšana vai nojaukšana, bet visa teritorija kopumā. “Šeit varētu izveidot atpūtas zonu ar pludmali un peldvietu, kā arī ūdens ņemšanas vietu ugunsdzēsēju vajadzībām – betonētu rezervuāru, kurā pastāvīgi būtu pieejams ūdens. Gan Latvijā, gan Eiropā kopumā ir tendence atjaunot upju dabisko tecējumu, novēršot dažādus šķēršļus. Ar to saistīts arī šis projekts. Ūdens upē nav kļuvis mazāk. Tā daudzums ir tāds pats kā iepriekš, tikai tas vairs netiek uzkrāts vietā, kas faktiski ir ar dūņām aizpildīts uzpludinājums. Jautājums par slūžu nākotni jārisina visām iesaistītajām pusēm kopā – iedzīvotājiem, pašvaldībai un speciālistiem. Risinājums ir jāatrod kopīgi,” saka M. Lietuvietis.
Viņš arī atzīst, ka vietējiem iedzīvotājiem nav viegli pieņemt pārmaiņas, jo gadu desmitiem šī vieta bijusi saistīta ar uzpludinājumu un ierasto ainavu. “Tomēr ir svarīgi saprast reālo situāciju un vērtēt faktus, nevis vadīties tikai no emocijām. Pašlaik vienīgais pašvaldības pieņemtais lēmums ir slūžu aizvaru izņemšana. Nav pieņemts neviens domes lēmums par dambja nojaukšanu. Aizvari tika izņemti, lai pazeminātu ūdens līmeni un mazinātu plūdu risku gan augšpus straumes esošajām saimniecībām, gan lejtecē, kā arī pasargātu pašvaldības infrastruktūru – tiltu,” skaidro M. Lietuvietis.
Netic solītajiem ieguvumiem
Vaicājot vietējiem iedzīvotājiem – darīt vai nedarīt, atbilde – ko tad vairs var izdarīt, ja viss jau ir izjaukts? “Lai liek atpakaļ slūžas un uztaisa to zivju ceļu, ja tik ļoti vajag. Tagad runā par to, ka jābūvē betonēta ūdens ņemšanas vieta, kas noteikti izmaksās kādu naudu, bet kādreiz tāda jau bija – te viss bija gatavs. Tātad par vienu naudu izpostīja, bet tagad par citu naudu būvēs jaunu. Vai tā ir taupīšana? Slūžām jāpaliek. Kāpēc tās jānojauc, ja vietējie iedzīvotāji tam ir pret?” teic Dzintra Škapare.
Tāpat vietējie iedzīvotāji neslēpa aizdomas, ka projekta īstenošanas galvenais mērķis ir pieejamā finansējuma izlietošana, nevis reālu problēmu risināšana. Projekta īstenošanā gan netiek izmantots ne valsts, ne pašvaldības finansējums – to atbalsta Nīderlandes fonds “Open Rivers”, kas visā Eiropā finansē aizsprostu nojaukšanu un upju atjaunošanu to dabiskajā stāvoklī. Tomēr vietējiem iedzīvotājiem ir jautājumi par fonda motivāciju. “Kāpēc holandieši vēlas dot naudu Latvijai šādiem darbiem? Kādēļ viņiem interesē dabas atjaunošana kaut kādos Zeltiņos? Šo naudu taču varētu ieguldīt citur un gūt no tās peļņu,” sacīja Haralds Mūrnieks. Pasaules Dabas fonda pārstāve skaidroja, ka fonda mērķis ir tieši dabas atjaunošana. Finansējumam varēja pieteikties dažādas Eiropas valstis, tostarp arī Latvija.
“Upe tiek pārveidota jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, kad sāka taisnot tās gultni. Tas turpinājies gadiem un nekas no tā nav nācis par labu. Ja cilvēki ticētu, ka šis projekts dos pozitīvu rezultātu, viņi piekristu, bet šādas ticības nav. Kāpēc mums tagad jācieš tāpēc, ka iepriekšējie projektētāji nav visu izdarījuši pareizi? Kāpēc savulaik tika izbūvētas slūžas bez zivju ceļa? Sekas izjūtam mēs, nevis tie, kas pieņēma šos lēmumus,” sacīja Lilita Gāršniece, neslēpjot savu neticību kārtējiem “glābējiem”. Viņa atgādināja, ka aizsprosts Melnupē nav nesens veidojums. Jau 1836. gadā muižas kompleksā tika uzbūvētas dzirnavas, vēlāk arī vilnas vērptuve, un aizsprosts šajā vietā pastāvējis gadiem ilgi.
Noslēgumā Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena uzsvēra, ka projekta mērķis ir rast risinājumu, kas ņemtu vērā gan iedzīvotāju, gan dabas intereses. “Ir jāatrod risinājums, kas der visām pusēm. Vispirms eksperti veiks nepieciešamo izpēti, un tikai pēc tam varēsim turpināt diskusijas. Šī projekta ietvaros šobrīd nekas netiek ne rakts, ne nojaukts. Nākamā tikšanās plānota rudenī, kad eksperti iepazīstinās ar izpētes rezultātiem un skaidros, kāda ir reālā situācija,” sacīja M. Jentgena. Tomēr vietējie iedzīvotāji uz notiekošo raugās piesardzīgi. Viņi situāciju salīdzināja ar automašīnu – tā jau ir iedarbināta un tiek gaidīts brīdis, kad sākt braukt.
Page updated
Report abuse