Agrofitness. Dārzā rosība rit pilnā sparā, un nereti tas nozīmē stīvu muguru un sāpes ceļos nākamajās dienās. Kā darbošanos dārzā padarīt mazāk traumatisku? Kādus trikus un ieteikumus zina teikt dārznieki un veselības eksperti? Saruna ar Līgu Plakani, Zani Liepiņu, Martu Fogeli un Edgaru Neilandu. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/agrofitness-jeb-ka-darbosanos-darza-padarit-mazak-traumatisku.a220304/ [12.05.2026.]
Lai veidotos ieradums regulāri sportot, nepietiek ar 21 dienu. Lai pieradinātu sevi regulāri sportot vai vismaz aktīvi kustēties, sākumā jārada regulārs pieradums. Fiziskā slodze, kas saistīta ar darbu ikdienā, netrenē, bet uztur aktivitāti. Saruna ar Sandru Rozenštoku un Rūdolfu Cešeiko. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/lai-veidotos-ieradums-regulari-sportot-nepietiek-ar-21-dienu.a219697/ [24.04.2026.]
Mūsdienās ir pieejami medikamenti, kas palīdz cīņā ar aptaukošanos, tie mūs neglābs – vispirms jāmaina attieksme pret savu veselību, jāmaina dzīvesveids un uztura paradumi. Saruna ar Sigitu Pastari un Lieni Sondori. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/aptaukosanas-asv-mazinas-vai-latvija-iespejams-lidzigs-paversien.a219474/ [15.04.2026.]
Ar ko visvairāk aizraujas vidējais aktīvais latvietis? Vai tā ir skriešana, komandu sporta spēles vai kas eksotiskāks? Pētījums atklāj interesantus faktus par sporta nozīmi un lomu Latvijas sabiedrībā, kā arī to, ar kādiem sporta veidiem nodarbojas iedzīvotāji brīvajā laikā un cik salāgotas ir šīs slodzes. Saruna ar Līgu Plakani un Zani Šmiti.https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/petnieces-tautas-sportists-ir-dazads-un-sportot-var-jebkurs.a215660/ [17.12.2025.]
Kustība ir vislabākā pensija, ko varam sarūpēt savam ķermenim. Tā ietekmē visu cilvēka ķermeni, sākot no mūsu prāta un emociju pasaules, līdz pat vissīkākajai organisma šūnai. Kā mainījies cilvēka organisms līdz ar kustību izmaiņām tūkstošiem gadu laikā? Kā kustība ietekmē mūsu nervu sistēmu un kā sportiskās aktivitātes maina šūnu darbību? Saruna ar Līgu Plakani, Silviju Umbraško un Ramonu Valanti. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/zinamais-nezinamaja/kustiba-ietekme-visu-cilveka-kermeni-no-prata-lidz-pat-vissikaka.a214689/ [27.11.2025.]
Mazkustīgums nav tikai slinkums, bet vide, ieradumi un vientulība, tāpēc kustību visbiežāk palīdz sākt nevis perfekts plāns, bet draugs, kas uzaicina, ikdienišķas lietas, ko iemācāmies novērtēt, un sajūta, ka kustība ir domāta pilnīgi visiem – arī cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem; staigāšana, kāpnes, pārgājiens, nelielas ikdienas aktivitātes dod ne tikai veselību, bet arī prieku un dzīves garšu, un reizēm pat neliels “pabakstījums” no malas palīdz atcerēties, ka ķermenis ir radīts kustībai, nevis tikai sēdēšanai. Saruna ar Arti Ozoliņu, Robertu Radičuku un Andu Nulli. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/mazkustigums-meginam-atrast-labus-iemeslus-lai-saktu-kusteties.a214496/ [19.11.2025.]
Aptaukošanās nav gribasspēka trūkums, bet nopietna slimība, kurai nepieciešama profesionāla un individuāla pieeja. Raidījumā palīdz kritiski paskatīties uz populāriem mītiem, diētām un internetā (arī ar “ChatGPT”) radītiem risinājumiem, vienlaikus mudinot meklēt reālu, strukturētu palīdzību pie speciālistiem bez stigmatizācijas un nosodījuma. Saruna ar Indru Štelmani, Gunu Bīlandi un Maksimu Mukānu. https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/ka-labak-dziivot/cik-daudz-ir-par-daudz-aptaukosanas-problema-latvija.a214355/ [13.11.2025.]
Mūsdienu jaunatnes sports bieži pārvēršas par pārmērīga spiediena, rezultātu kultūras un pieaugušo ambīciju vidi, kas bērnos nogalina prieku, motivāciju un vēlmi turpināt sportot. Autori aicina mainīt pieeju un atgriezties pie sporta kā veselīgas attīstības, prieka un mācīšanās procesa, kur svarīgāka par uzvaru ir iekšējā motivācija, atbalsts un ilgtermiņa labbūtība. https://thegrowtheq.com/how-to-save-youth-sports-a-manifesto/ [19.02.2025.] [EN]