Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums: https://likumi.lv/ta/id/282333-civilas-aizsardzibas-un-katastrofas-parvaldisanas-likums
Iekšlietu ministrijas buklets par civilo aizsardzību Latvijā: https://www.iem.gov.lv/lv/media/13011/download?attachment
Alūksnes novada civilās aizsardzības plāns (2021): https://aluksne.lv/index.php/pasvaldiba/dokumenti/civilas-aizsardzibas-plans/
VUGD informācija par civilo aizsardzību: https://www.vugd.gov.lv/lv/civila-aizsardziba
Aizsardzības ministrija par civilo aizsardzību: https://www.mod.gov.lv/lv/nozares-politika/visaptverosa-valsts-aizsardziba/civila-aizsardziba
Latvijas Platforma attīstības sadarbībai - LAPAS par kopienu noturību: https://lapas.lv/works/darbibas-virzieni/kopienu-noturiba/
Rīgas domes rīkotie semināri:
Par civilo aizsardzību vispārīgi: https://youtu.be/8Cd0Hxo-GI0
Par evakuāciju un personīgo drošību: https://youtu.be/0IPtRgBi2jA
Par informācijas ieguvi un dezinformācijas atpazīšanu ikdienā: https://youtu.be/MvrNJ0RlIXs
Naudas skola Latvijā organizē Finanšu pratības nedēļu, kur tās laikā dažādas institūcijas piedāvā iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot iedzīvotāju naudas prasmi. Ieskaties materiālos, kurus sagatavojusi Naudas skola: https://www.naudasskola.lv/lv
BUDŽETS
< Pieraksti savus tēriņus: Excel, aplikācijā vai kladē. Precīzs izdevumu pieraksts palīdzēs saprast, kur aiziet nauda, un ļaus vieglāk noteikt, kur vari ietaupīt.
< Kategorizē savus tēriņus: pārtika, mājoklis, izklaide, transports utt. Šādi tu redzēsi, kurām jomām tērē visvairāk, un varēsi pielāgot budžetu atbilstoši savām prioritātēm.
< Sastādi budžetu un nosaki cik vajadzētu tērēt katrā kategorijā. Plānojot iepriekš, izvairīsies no pārsteidzoši lieliem izdevumiem un spēsi labāk kontrolēt savu naudu.
< Pārskati bankas konta izrakstu – vai tur nav iezagušies pārāk daudzi neredzamie tēriņi un regulārie abonementi. Pat nelieli ikmēneša maksājumi, kuri netiek izmantoti, gada laikā var veidot ievērojamu summu.
< Ievies 7 dienu likumu – izvērtēt vai tiešām pirkums ir nepieciešams. Bieži pēc dažām dienām impulss nopirkt kaut ko pazūd, kas nozīmē, ka pirkums nebija tik svarīgs.
< Pārskati regulāros maksājumus – vai visi ir nepieciešami, vai kādu nevar samazināt. Piemēram, varbūt vari pāriet uz lētāku interneta tarifu vai atteikties no kāda nevajadzīga abonementa.
< Uzsāc regulāri krāt naudu – tai nav jābūt lielai summai. Sākot pat ar pāris eiro nedēļā, ilgtermiņā vari sakrāt ievērojamu summu neparedzētiem gadījumiem vai lielākiem mērķiem.
Atceries! Ej uz veikalu paēdis, lai nenopirktu liekas lietas.
KUR PALIEK MANA NAUDA?
< Īpašuma audits – tālākos plauktu stūros nozūd daudz. Bet kas ir tas kas Tev pieder? Kas ir bijuši labi pirkumi un no kuriem nākotnē vajadzētu izvairīties?
< Pārtikas budžets – svarīgākie pirkumi ir veselīga pārtika nevis junk food.
< Skapja audits – kategorizē sev piederošo un pārskati vai nav pirkumi, kas veikti pārāk bieži un īpašumā nav 8 baltas blūzes. Fotogrāfē sev piederošo, kā tas izskatās uz auguma, lai veikalā būtu skaidrība par izvēlēm.
< Mazāk putekļu krājēju – vairāk atmiņas un piedzīvojumus!
Vairāk: https://pelcere.lv/kur-paliek-mana-nauda/
CIK LABI VEICAS KRĀPNIEKIEM LATVIJĀ?
< Izkrāptā summa 2024. gadā pārsniedza 16 miljonus eiro, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā 2023. gadā.
< 64 % upuru bija sievietes, īpaši vecāka gadagājuma cilvēki, kuri kļuva par telefonkrāpnieku upuriem.
< Investīciju krāpšanā cieta galvenokārt vīrieši, kuri noticēja solījumiem par ātru un ienesīgu peļņu.
< Pirmo reizi ievērojami pieauga krāpnieku mērķauditorija – cilvēki ar augstāko izglītību un vadošos amatos, kas agrāk tika uzskatīti par mazāk ievainojamiem.
< Mazie un vidējie uzņēmumi kļuva par biežiem uzbrukumu mērķiem, īpaši grāmatveži un vadītāji ar piekļuvi uzņēmuma bankas kontiem.
🚨 Atceries! Krāpnieki pielāgojas un kļūst arvien pārliecinošāki, tāpēc nekad nesniedz savus bankas datus, neapstiprini nezināmus maksājumus un vienmēr pārbaudi informāciju!
KĀ REĀLI NOTIEK KRĀPŠANA
Kā notiek telefonkrāpšana un kā neiekrist? 📞💸
Telefonkrāpnieki kļūst arvien viltīgāki – viņi zvana, runā pārliecinoši un sola lielu peļņu vai "steidzamu palīdzību". Bet kas patiesībā notiek? 👇
🔹 Solis 1: "Jūs varat labi nopelnīt!"
Viss sākas ar internetā redzētu reklāmu – "Ieguldi un pelni!" vai "Slavenība atklāj savu naudas noslēpumu!". Ja ievadi savu tālruņa numuru, jau pēc dažām minūtēm zvana "finanšu eksperts". Viņš runā laipni, uzklausa un skaidro, ka ar nelielu sākuma iemaksu (piemēram, 50 eiro) vari sākt pelnīt.
🔹 Solis 2: "Jūsu nauda strauji pieaug!"
Pēc iemaksas zvani turpinās – krāpnieks rāda viltotu platformu, kur redzi, kā "tavs ieguldījums" pieaug. Patiesībā tā ir ilūzija – nauda jau sen ir aizgājusi krāpniekiem, un viņi vienkārši cenšas pierunāt tevi iemaksāt vēl vairāk.
🔹 Solis 3: "Lai izņemtu naudu, jāiemaksā vēl!"
Kad vēlies saņemt savu "peļņu", parādās šķēršļi – jāsamaksā "nodoklis", "drošības depozīts" vai "bankas komisija". Daži cilvēki jau šajā brīdī saprot, ka kaut kas nav kārtībā, bet krāpnieki ir psiholoģijas meistari – viņi pārliecina turpināt.
🔹 Solis 4: Agresija un draudi
Ja sākas šaubas, krāpnieki kļūst uzstājīgi. Viņi zvana katru dienu, spiež uz emocijām:
🚨 "Tā ir pēdējā iespēja atgūt savu naudu!"
🚨 "Jūs taču negribat palikt bešā?"
🚨 "Jums draud tiesvedība, ja nemaksāsiet!"
🔹 Solis 5: Bankrots un apziņa, ka esi apkrāpts
Kad nauda beidzas un nevar sūtīt vairāk, zvani apklust. Krāpnieki pazūd, numuri kļūst neaktīvi, un "finanšu platforma" vairs neatveras.
💡 Kā sevi pasargāt?
✅ Nekad neatstāj savu numuru aizdomīgās vietnēs!
✅ Neuzticies solījumiem par ātru un vieglu peļņu – tas nav reāli!
✅ Pārrunā situāciju ar ģimeni vai draugiem – krāpnieki spēlē uz emocijām un izolāciju.
✅ Ja neesi pārliecināts – beidz zvanu un pārbaudi informāciju internetā.
⚠️ Ja tomēr esi iedevis naudu krāpniekiem, nekavējoties sazinies ar savu banku un policiju!
🚨 Atceries – ja kaut kas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tas ir krāpšana!
Vairāk:
< LTV.lv raidījums "Slazds" 8 sērijās pēta, kā darbojas krāpnieki. Tas atklāj, kādas viltības un psiholoģiskās manipulācijas viņi izmanto, un rāda, kas notiek, kad policija viņus atklāj. Raidījums apskata gan biežāk sastopamās krāpšanas, gan jaunus, maz zināmus paņēmienus. Tajā skan krāpšanas upuru un pašu krāpnieku stāsti. Eksperti skaidro, kāpēc cilvēki notic un kā tiek apmānīti. https://replay.lsm.lv/lv/skaties/raidijums/2436/slazds-krapnieku-metodes/
< Re:Baltica žurnālisti izmeklē telefonkrāpšanu, kas skar arī Latvijas iedzīvotājus un atklāj, kā no Rīgas pensionāriem izkrāpta nauda nonāk pie krāpniekiem Gruzijā. Cietušie dalās savā pieredzē, rādot naudas pārskaitījumu dokumentus. Viņi zaudēja desmitiem tūkstošu eiro, cerot uz solīto peļņu. Zvanu centri Gruzijā darbojas kā īsti uzņēmumi – darbiniekiem ir augstas algas, prēmijas un grezns dzīvesveids. Labākie "aģenti" saņem dārgas dāvanas par veiksmīgu upuru apmānīšanu. Šī izmeklēšana parāda pilnu shēmu – no Latvijas pensionāru naudas līdz krāpniekiem, kuri bez sirdsapziņas pārmetumiem svin panākumus. https://rebaltica.lv/2025/03/krapsanas-imperija-ka-zvanu-centrs-tbilisi-aptirija-pensionarus-latvija/
JAUNI & TOPOŠIE BAGĀTIE
< “Vai mani uzmetīs?” ir aizraujošs realitātes šovs – izlaušanās spēle, kas palīdz atpazīt brīdinājuma zīmes finanšu attiecībās.
< Piecās šova epizodēs četras enerģiskas komandas populāru influenceru vadībā centīsies noskaidrot atbildi uz šo jautājumu.
< Šova un plašās izglītojošās kampaņas mērķis ir uzlabot Latvijas jauniešu finanšu pratību. Projekts palīdzēs izvairīties no finanšu krāpniekiem un ēnu ekonomikas riskiem.
< Finanšu pratības iniciatīva “Vai mani uzmetīs?” mudina būt gudriem ar naudu, apzināties savas tiesības un laikus pamanīt krāpniecības pazīmes.
< Raidījumā "Jauni un bagāti" runā par naudu, biznesu, pašizaugsmi un visu pārējo, kas varētu palīdzēt kļūt par finansiāli neatkarīgu cilvēku!
< Podkāstā "Zinātne vai muļķības" eksperti skaidro, ka finansiālas brīvības sasniegšanai nepieciešama finanšu pratība un piesardzība pret ātras peļņas shēmām. Saruna ar finanšu pratības eksperti Latvijas Bankā Aiju Brikši un raidījuma "Jauni un bagāti" producentu Valteru Vestmani par to, vai patiešām iespējams ātri un viegli kļūt turīgam, investējot vērtspapīru tirgos un kriptovalūtās, atklāj gan izplatītākos mītus, gan būtiskākos riska faktorus, kas jāņem vērā ikvienam, kurš vēlas veidot savu kapitālu.
Vairāk:
< Realitātes šovs “Vai mani uzmetīs?”: https://vaimaniuzmetis.lv/
< Radio Pieci raidījums “Jauni un bagāti”: https://pieci.lv/lv/lr5/raidijumi/jauni-un-bagati/
< Delfi.lv podkāsts "Zinātne vai muļķības" https://youtu.be/eKiIECu_O-4
GADA IENĀKUMU DEKLARĀCIJA
< Ikviens, kurš maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli var brīvprātīgi iesniegt GID par 2024. gadu no 01.03.2025. trīs gadu garumā.
< GID ir jāiesniedz obligāti, ja gada laikā nav pilnībā ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai par nodokļa samaksu ir atbildīgs ienākuma guvējs (piemēram, jūrnieks, saimnieciskās darbības veicējs, nekustamā īpašuma izīrētājs) no 01.03.2025.-01.06.2025. Ja gada ienākumi pārsniedz 78 100 eiro, tad deklarācija ir jāiesniedz no 01.04.2025 līdz 01.07.2025.
< Nodokļu atmaksu var atgūt par veiktiem ziedojumiem, iemaksām privātajos pensiju fondos, uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu, medicīnas, izglītības izdevumiem.
< Attaisnotos izdevumus var atgūt par sevi, laulāto, bērniem, mazbērniem, vecākiem, vecvecākiem, brāļiem/māsām (nepilngadīgi vai mācās līdz 24 gadu vecumam).
< Katras personas attaisnotos izdevumus drīkst atskaitīt no apliekamā ienākuma tikai vienreiz, nepārsniedzot maksimālo normu 600 eiro.
< Ja nepieciešama palīdzība vērsies bibliotēkā! Ņem līdzi autentifikācijas rīkus (eParaksta vai internetbankas informāciju).
Vairāk: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-ienakumu-deklaracija
BANKAS, KARTES UN KONTI
💳 Vēlams izveidot divus kontus – vienu, kurā ienāk nauda, un otru, kuram piesaistīta karte. Tā būs drošāk, ja karti nozaudēsi vai krāpnieks iegūs tās datus. 💡 Ja kartes kontā turēsi tikai ikdienas izdevumiem paredzētu summu, lielākā daļa naudas paliks drošībā. ❗ Šis risinājums nepalīdzēs, ja pats ielaidīsi krāpnieku savā internetbankā.
🏦 Bankas piedāvā noguldīt naudu krājkontos. Tie ir noguldījumi, no kuriem naudu var izņemt pēc 0 līdz 35 dienām bez papildu maksas. 💰 Piemēram, ja krājkontā regulāri atliksi 10 eiro mēnesī, gada laikā sakrāsi 120 eiro neparedzētiem izdevumiem un gada procentu (2 %) peļņa būs 1.30 eiro. 💰 Saņemot algu, daļu naudas vari ievietot krājkontā, lai tā pelnītu procentus katru dienu, un pēc nepieciešamības pakāpeniski izņemt, saglabājot iespēju nopelnīt pat tad, kad izmanto uzkrātos līdzekļus. No 100 eur katru otro dienu ar gada procentu likmi 2 % (2% / 365 = 0.00548%) var saņemt 1 centu. Šādā veidā vari nopelnīt procentus, par tiem jāmaksā nodokļi, ko bankas dara automātiski.
📜 Krājobligācijas Latvijā ir valsts vērtspapīri, kuros vari ieguldīt, lai droši uzkrātu un pelnītu procentus. ✅ Tās nodrošina stabilus ienākumus ar minimālu risku. 📊 Piemēram, ja iegādāsies krājobligācijas par 50 eiro, pēc gada varēsi saņemt aptuveni 1,5 eiro peļņu. Turklāt par šo peļņu nav jāmaksā nodokļi, kas padara šo ieguldījumu vēl izdevīgāku.
Vairāk:
< Banku piedāvātās procentu likmes krājkontosLatvijas Banka mājaslapā : https://www.bank.lv/component/content/article/620-aktualitates/aktualas-temas/16460-kreditiestazu-piedavatas-noguldijumu-procentu-likmes
< Valsts kase/The Treasury of the Republic of Latvia Krājobligācijas: https://www.krajobligacijas.lv/buj
< Aizliegtais paņēmiens Operācija: "Kā krāt un investēt?" https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/297686/aizliegtais-panemiens-operacija-ka-krat-un-investet
Latvijas Banka Naudas skola ir izglītojoša vietne, kas palīdz izprast ekonomikas likumsakarības, piedāvā skatīties filmas un multimedijus par naudas lietām, klausīties raidierakstus, pārbaudīt savas zināšanas spēlēs un uzdevumos, kā arī piedalīties konkursos un citos interesantos pasākumos. https://www.naudasskola.lv/par-naudu
Dizaina domāšana ir klātesoša dažādu produktu un pakalpojumu izstrādē, taču sevišķi lietderīga dizaina domāšana ir darbā ar sarežģītām, nedefinētām un laikā mainīgām problēmām, kas ietekmē daudz cilvēku un ir saistītas ar nepieciešamību rast jauna veida pieeju. https://www.startdesign.lv/
Medijpratības un kritiskās domāšanas pasniedzēji ar 10 gadu pieredzi ir izveidojuši ikvienam pieejamu e-kursu ar interesantiem piemēriem, aizraujošiem attēliem un noderīgiem infografikiem. kritiskadomasana.thinkific.com/courses/kritiskadomasana
Kā tuvāko desmit gadu laikā mākslīgais intelekts varētu mainīt manu darba dzīvi? Kur pašlaik tiek izmantotas MI tehnoloģijas un kura būs nākamā joma, kurā tās ieviesīs? Kas ir MI, ko ar to var (un nevar) paveikt un kā sākt pašiem veidot MI metodes. Šajā University of Helsinki kursā teorētiskas zināšanas ir apvienotas ar praktiskiem uzdevumiem, un varat to apgūt savā tempā latviešu valodā. https://course.elementsofai.com/lv/
Mūsdienīgas zināšanas un izpratne par vides procesiem un cilvēka radītām ietekmēm uz ūdens ekosistēmām, kā arī jaunas iemaņas un prasmes ir ļoti nozīmīgas, lai veicinātu labāku un ilgtspējīgāku virszemes ūdens resursu apsaimniekošanu. LIFE GoodWater IP aicina palielināt savu izpratni, pratību un zinātību! https://macies.goodwater.lv/uz-macibvidi/
Kā apzināties un izzināt, kur rodas foto attēli un kā labāk tos radīt. Izzini arī procesus, kas notiek pēc foto uzņemšanas un kas svarīgs noris fotogrāfu dzīvē. Piedāvā Fotogrāfijas skola Fototelpa https://www.youtube.com/@vanagstv
Dabiska pļava. Latvijas dabiskās pļavas ir īstas dārgumu krātuves – tajās mājo tāda dabas daudzveidība, kas var sacensties pat ar tropiskajiem mežiem, ziņo Latvijas Dabas fonds. Iedomājieties, vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas var augt pat vairāk nekā 50 dažādas augu sugas. Tajā mājo krāšņa un daudzveidīga kukaiņu, putnu, abinieku un rāpuļu sabiedrība, pļavas tīk arī zaķiem, pelēm, kurmjiem un ežiem. Tie visi piešķir pļavai tās neatkārtojamo skaņu – sprindz, zum, čivina, čīgā, šalc un žūžo – tā skan Latvijas pļavas vasarā! Pļavām vajag mūs un mums vajag pļavas.
Par pļavām un dzīvniekiem: https://grasslife.lv/wp-content/uploads/2021/07/LABOTS_26.07.21_Dzivnieki_WEB.pdf
Par pļavām un augiem: https://grasslife.lv/wp-content/uploads/2021/07/LABOTS_26.07.21_AUGI_WEB.pdf
Video stāsts par pļavām: https://youtube.com/playlist?list=PLrzkEPoY7blV5fufB3QluRUQLdilehy-w&feature=shared
Vairāk: https://grasslife.lv/
- 24. marts – Digitālās nedēļas 2025 atklāšana
Bieži lietoti termini:
DDoS (Distributed Denial of Service)
Tas ir kiberuzbrukums. Daudzi datori vienlaicīgi nosūta pieprasījumus vienai mājaslapai vai interneta pakalpojumam, līdz tas pārstāj darboties. Tāda kā mākslīga drūzmēšanās internetā, kas traucē citiem piekļūt lapai.
Cookie / Cepumi
Tā ir maza informācija, ko mājaslapa saglabā tavā datorā. Tā palīdz atcerēties, ko esi darījis šajā lapā – piemēram, ko esi ielicis iepirkumu grozā. Cookie faili arī seko, ko tu dari internetā, un tāpēc vēlāk var parādīt reklāmas, kas tevi varētu interesēt. Piemēram, ja esi bijis kādā internetveikalā, tad Facebook var parādīt šīs preces reklāmu.
Algoritmi sociālajos tīklos
Tie ir noteikumi, pēc kuriem sociālie tīkli (piemēram, Facebook vai Instagram) izlemj, ko tev rādīt. Tavi ieradumi (ko tu spied, komentē vai skaties) ietekmē, kādas ziņas un reklāmas tu redzi. Tāpēc katram lietotājam saturs ir nedaudz atšķirīgs.
Bots
Bots ir dators vai programma, kas automātiski dara kaut ko cilvēka vietā. Piemēram, bots var atbildēt uz vienkāršiem jautājumiem čatā, likt komentārus vai pat sūtīt spamu un veikt uzbrukumus.
Divfaktoru autentifikācija (2FA)
Tā ir papildu drošība. Kad ievadi paroli, sistēma vēl prasa apstiprinājumu – piemēram, ievadīt kodu, kas tiek atsūtīts uz tavu telefonu. Tā hakeriem ir grūtāk piekļūt tavai informācijai, pat ja viņi zina tavu paroli.
Mākslīgais intelekts ir lielisks palīgs dažādās situācijās, tomēr procesu virzītājs un jautājumu uzdevējs, atbilžu lasītājs esam katrs mēs pats. Divi bezmaksas mākslīgā intelekta rīki, kuri ikdienas darbā un sadzīvē var palīdzēt katram. Svarīgākie iestatījumi, kurus jāatzīmē, lai rūpētos par savu digitālo higiēnu un drošību. 🚨 Atceries! Ja informāciju neliktu pie afišu dēļa pie veikaliem, tad nevajadzētu likt arī internetā vai šādos rīkos!
https://chatgpt.com/ – mākslīgā intelekta rīks, kas ir noderīgs darbam ar tekstu, teksta analīzei, noteikumu vai likumu izprašanai.
https://www.perplexity.ai/ – mākslīgā intelekta rīks, kas ir noderīgs informācijas meklēšanai un izpētei.
Vai esi pamanījis, ka kāds iemīļots satura veidotājs pēkšņi slavē kādu konkrētu produktu? Vai seriālā vienmēr uz galda ir tā pati limonādes pudele? Tā var būt slēptā reklāma. Tā ir daļa no digitālās vides, kur informācija un komerciāls saturs saplūst un bieži vien tiek pasniegts nepamanāmi. Kā to atpazīt un nesajaukt ar “parastu” saturu?
Sponsorēti ieraksti sociālajos medijos
Atceries – ja pie ziņas ir redzams “Sponsored”, "reklāma" vai "paidpartnership", tas ir apmaksāts saturs. Dažkārt šie ieraksti tiek iekļauti ziņu plūsmā nemanāmi, tāpēc vienmēr pievērs uzmanību mazajām detaļām.
Ietekmētāju mārketings
Ietekmētāji bieži reklamē preces un pakalpojumus, bet ne vienmēr tas ir skaidri norādīts. Arī stāsts par “jaunāko pirkumu” vai “iemīļoto produktu” var būt daļa no reklāmas. Skaties kritiski, neuztver visu par pašsaprotamu!
Produktu izvietošana filmās un video
Redzi, kā kāds zīmols bieži parādās filmā vai video? Tā ir stratēģiska reklāma – produkts iekļauts saturā, lai veicinātu atpazīstamību, bet neizskatītos pēc reklāmas. Pievērs uzmanību, kas tiek parādīts un kāpēc.
Atjaunini aplikācijas un ierīču sistēmas! Tas ir svarīgi, jo atjauninājumi palīdz novērst drošības problēmas. Ja neatjaunini, vīrusiem un hakeriem ir vieglāk piekļūt tavām ierīcēm.
Kā atjaunināt:
Android: Settings → System → Software update
iPhone: Settings → General → Software update
Dators (Windows): Settings → Windows Update → Check for updates
Izmanto DNS ugunsmūri! Tas ir kā sargs pie durvīm – neļauj tev atvērt bīstamas mājaslapas (piemēram, viltus bankas vai krāpniecīgas iepirkšanās vietnes).
Bezmaksas rīks: https://dnsmuris.lv/
Pārskati, kur esi reģistrējies. Varbūt esi izveidojis kontus vietnēs, kurām vairs neuzticies vai tās vairs nelieto. Dažas no tām var apdraudēt tavu drošību.
Pārbaudi vietņu uzticamību: https://tosdr.org/
Pārskati privātuma un drošības iestatījumus sociālajos tīklos. Īpaši svarīgi tas ir Facebook, kur nereti notiek krāpniecības gadījumi. Neapstiprini nezināmus kontus. Ieskaties šajās sadaļās:
Settings → Apps and websites (pārbaudi, kam esi devis piekļuvi)
Settings → Audience and visibility (kontrolē, kas redz tavu informāciju)
Sociālo tīklu drošības ceļvedis: https://drossinternets.lv/lv/materials/download/socialo-tiklu-drosibas-celvedis
IKT manai nākotnei
Regulārai zināšanu ieguvei digitālajā vidē latviešu valodā: https://lr1.lsm.lv/lv/lr1/raidijumi/digitalas-brokastis/
Kiberlaikapstākļu ziņas no CERT ir regulārs pārskats par aktuālajiem kiberdrošības apdraudējumiem, uzbrukumu tendencēm un ieteikumiem to novēršanai. Kiberlaikapstākļu ziņas: https://cert.lv/lv/
Kurss sniegs visaptverošu ieskatu digitālo tehnoloģiju un IT pasaulē – no dizaina domāšanas un lietotāja pieredzes veidošanas līdz mākslīgajam intelektam, kiberdrošībai un digitālajam mārketingam. Dalībnieki apgūs gan teorētiskās zināšanas, gan praktiskas iemaņas dažādos rīkos, lai spētu orientēties un darboties mūsdienu tehnoloģiju vidē. https://iepazistitehnologijas.lv/
Sarunu raidieraksts, kurā [Kursors.lv](http://kursors.lv/) komanda apspriež tehnoloģiju jaunākās tendences, aizkulises un tēmas, par kurām portālā ikdienā neraksta. Tehnoloģiju podkāsts “Ko Kursors Tev Neraksta”: https://kursors.lv/category/ko-kursors-tev-neraksta/
Raidieraksts, kurā pieejamā un saprotamā veidā tiek skaidrotas digitālās transformācijas, tehnoloģiju un inovāciju tēmas, palīdzot ikvienam saprast, kā digitālā vide ietekmē mūsu ikdienu un darbu. DIGITEV podkāsts Digitalizācija - vienkārši par sarežģīto: https://www.visma.lv/podkasts/
Kopienu sociālā noturība ilgtspējīgai, taisnīgai un mierpilnai pasaulei, NVO ziņojums par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu Latvijā. LAPAS, 2022. https://lapas.lv/resources/petijumi-viedokli-zinojumi/petijumi/nvo_iam_zinojums_2022/assets/IAMzinojums_2022_LAPAS_LV.pdf
Latvijas ilgtspējīga attīstība: analīze par nevalstisko organizāciju iespējām līdzdarboties. Papildinājums Latvijas valdības ziņojumam par Ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu Latvijā. LAPAS 2018. https://lapas.lv/resources/petijumi-viedokli-zinojumi/petijumi/nvo_zinojums_par_ilgtspejigas_attistibas_merku_ieviesanu_2018/LV/NVOzinojums-LV_v2_final_ar-foto-autoru_18.12.2018%281%29.pdf
Ziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijai par ilgtspējīgas attīstības mērķu ieviešanu – 2022. gads. PKC, 2022. https://pkc.gov.lv/sites/default/files/inline-files/Latvija%20IAM%202022%20LV_0.pdf
Atkritumu apsaimniekošanas likums: https://likumi.lv/ta/id/221378-atkritumu-apsaimniekosanas-likums
Copernicus: 2023. gads ir visu laiku karstākais gads, globālā temperatūra ir tuvu 1,5°C robežai: https://climate.copernicus.eu/copernicus-2023-hottest-year-record Copernicus ir EK pārraudzīta programma, kura izmantojot Zemes novērošanas satelītu datus un in situ (no kosmosa neatkarīgus), veic pētniecību, lai novērotu mūsu planētu un tās vidi. Diemžēl šim nav tulkojuma latviski.
2023. gads bijis karstākais novērojumu vēsturē. LSM 2024. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/09.01.2024-2023-gads-bijis-karstakais-noverojumu-vesture.a538297/
Globālo risku ziņojums. Pasaules ekonomikas forums, 2025. https://www.weforum.org/publications/global-risks-report-2025/
Pašvaldību klimatiskie raksturojumi, LVĢMC, 2023. https://klimats.meteo.lv/pasvaldibu_apskati/novads/aluksnes_novads/
Izglītojoša kampaņa “Dabai Tableti nevajag”, par zāļu ietekmi uz vidi. https://www.kurzemesregions.lv/dabaitabletinevajag/
Jūras piesārņojošo atkritumu monitorings “Mana Jūra”: https://manajura.lv/
Novērtējuma ziņojums par smēķētāju uzvedību un tabakas izstrādājumu lietošanas paradumiem un piegružošanu publiskās vietās Latvijā. SIA “AC Konsultācijas”, 2023. https://wastetoresources.varam.gov.lv/storage/deliverables/annex-c9d9_green-belt_assessment-report-on-smoker-behaviours-regarding-tobacco-consumption-and-littering-in-public-places.pdf
Izvērtējums par azbestu saturošo atkritumu apjomiem Latvijas pašvaldībās, to apsaimniekošanas nepieciešamību un potenciālā atbalsta apmēra noteikšanu mājsaimniecībām. SIA “Konsorts”, SIA “Geo Consultants”, 2023. https://wastetoresources.varam.gov.lv/storage/deliverables/a1_meprd_assessment-on-amounts-of-asbestos-and-potential-support-amount-for-households.pdf
Padomi pārtikas atkritumu neradīšanā. https://www.zalabriviba.lv/temati/atkritumi-un-resursi/partika/
Kompostēšanas padomi. Zaļgalvis, 2022. https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/254177/zalgalvis-kompostesanas-bums
Mājsaimniecību tekstila šķirošana un ilgtspējīga izmantošana Latvijā. Zaļā brīvība, 2023. https://www.zalabriviba.lv/wp-content/uploads/majsaimniecibu_tekstila_skirosana_un_ilgtspejiga_izmantosana_latvija-1.pdf
Ekomarķējumi. https://www.cleanliving.lv/ekomarkejumi-un-to-skaidrojumi/
Par dzīvi bez atkritumiem (vairāk būs sociālajos kontos). https://www.zerowastelatvija.lv/
Festivāla Lampa videi draudzīgās rīcības. Festivāls Lampa, 2023. https://festivalslampa.lv/lv/festivals/ilgtspeja
Liepājas nenovērtēto lietu muzejs. Liepājas RAS. https://liepajasras.lv/nenoverteto-lietu-muzejs/
Krāmu kambaris un nenovērtēto lietu muzejs. Vides fakti, 2023. https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/313502/vides-fakti-nenoverteto-lietu-muzejs-un-veja-parki
Liepājas klimata rīcības plāns. Liepāja, 2020. https://faili.liepaja.lv/Bildes/Dokumenti/Dokumentu-biblioteka/Strat%C4%93%C4%A3ijas-nozaru-pl%C4%81ni/Liepaja_Ener%C4%A3%C4%93tikas-koncepcija_Final.pdf