Lāčplēši

Jēkabs Gustavs  Dakkers (1893–1978) * 1893. g. 5. maijā Zeltiņu pagastā, + 1978. g. 24. augustā Latvijā.

Leitnants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (LKOK Nr. 3/1978). Ordenis piešķirts 1926. gadā par cīņām 1919. g. 2. aprīli pie Zušiem. Būdams smagi ievainots, turpināja vadīt rotu un izveda to no ielenkšanas.

Dzimis 1893. g. 5. maijā Zeltiņu pag. Izglītojies Cēsu reālskolā.
Krievu armijā iesaukts 1916. g. nov. 1917. g. maijā beidzis Pāvila karaskolu, iedalīts 155. rezerves kājn. pulkā. 1917. g. jūl. iedalīts 20. Turkestānas strēln. pulkā, nosūtīts uz Rumānijas fronti. Pēc krievu armijas sabrukuma 1917. g. 11. dec. pievienojies Polijas karaspēkam, bet pēc neilga laika atgriezies Latvijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 7. martā Tērbatā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem pie Alūksnes, kur ievainots.
1919. g. 2. apr. Ziemeļvidzemē Jaunlaicenes pag. kaujā pie Zušu mājām D. pēc rotas komandiera ievainošanas uzņēmās vadību, neskatoties uz drīzu ievainojumu plecā neatstāja ierindu un pēc pavēles saņemšanas izveda rotu no draudošā ielenkuma.
Ārstējies hospitālī Tērbatā līdz 1919. g. jūl. Atzīts par nederīgu ierindas dienestam, iedalīts 6. Rīgas kājn. pulkā. 1920. g. febr. komandēts uz tieslietu kursiem Rīgā. Paaugst. par virsleitnantu, skaitot no 1919. g.
Atvaļināts 1920. g. jūn. Uzsācis studijas LU Tautsaimniecības fakultātē. Dzīvojis Rīgā, piešķirta jaunsaimn. Džūkstes Mācītājmuižā.
Miris 1978. g. 24. aug. Apbedīts Zeltiņu kapos. 

Rūdolfs Maltenieks (1896–1954) * 1896. g. 31. maijā Ilzenes pagastā. + 1954. g. 1. jūlijā Trapenes pagastā.

Kaprālis 6. Rīgas kājnieku pulkā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (LKOK Nr. 3/318). Ordenis piešķirts 1920. gadā par 1919. g. 10. novembra cīņu pie Šampētera.

Dzimis 1896. g. 31. maijā Ilzenes pag. Laukstrādnieks.
Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis 29. Černigovas kājn. pulkā. Piedalījies kaujās, pie Viļņas saindēts ar kaujas gāzēm, īsu laiku dienējis Sarkanajā armijā.
1919. g. 20. maijā pie Cesvaines pārbēdzis pie mūsējiem. Tad ārstējies hospitālī Valkā, ieskaitīts Rezerves bataljonā Alūksnē, vēlākajā 6. Rīgas kājn. pulkā. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem no Rīgas līdz Palangai, paaugst. par seržantu.
1919. g. 10. nov. Rīgā uzbrukumā Šampēterim, kad tika ievainots pusrotas komandieris, M. stājās viņa vietā, atsita ienaidnieka pretuzbrukumu un sekmēja mūsējo uzvaru visā kaujā.
Atvaļināts 1921. g. 10. martā. Jaunsaimnieks Ilzenes pag. Lapsukalnā.
Pēc 2. pasaules kara īsu laiku bijis Ilzenes pag. izpildkomitejas priekšsēdētājs. Miris 1954. g. 1. jūl. Apbedīts Zeltiņu kapos. 

Aleksandrs Ābrāms (1899–1974) * 1899. g. 21. jūnijā Zeltiņu pagastā. + 1974. g. 24. jūnijā.

Kareivis 5. Cēsu kājnieku pulkā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (LKOK Nr. 3/176). Ordenis piešķirts 1920. gadā par izlūku gājienu 1920. g. 9. jūnija naktī pie Sierinas ciema Latgalē.

Dzimis 1899. g. 24. jūn. Zeltiņu pag. lauksaimnieka ģimenē, īsu laiku mobilizēts Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 6. jūn., piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugst. par dižkareivi.
1920. g. naktī uz 9. jūn. Latgalē izlūkgājienā uz Sierinas sādžu Ā. nemanīts pielavījās pretinieka sargam un to nodūra, pēc tam izlūkoja aizžogus un iegūtās ziņas nodeva komandierim, tā lielā mērā sekmēdams artilērijas baterijas sagūstīšanu.
Atvaļināts 1922. g. sākumā. Jaunsaimnieks Zeltiņu pag. Lāčplēšos. Pēc 2. pasaules kara strādājis vietējā kolhozā, būvstrādnieks. Miris 1974. g. 24. jūnijā. Apbedīts Zeltiņu kapos. 

Arvīds Aleksis (1901–?) * 1901. g. 9. septembrī Zeltiņu pagastā.

Seržants Instruktoru bataljonā, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris (LKOK Nr. 3/1412). Ordenis piešķirts 1922. gadā par cīņām 1919. g. 15. septembrī pie Katlakalna.

Dzimis 1901. g. 9. sept. Zeltiņu pag.
1919. g. 5 mēnešus dienējis Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 8. jūn., iedalīts Liepājas karaskolā. Bermontiešu uzbrukuma laikā piedalījies Rīgas aizstāvēšanā un Kurzemes atbrīvošanā. Apbalv. ar Francijas Kara medaļu.
1919. g. 14. okt. pie Katlakalna A. niknā apšaudē ar savu priekšzīmi uzmundrināja savas nodaļas jaunos un neapmācītos kareivjus, tā sekmēdams bermontiešu uzbrukuma atsišanu un izglābdams visu rotu no iedzīšanas Daugavā.
Atvaļināts 1920. g. 1. sept. seržanta pak. Mācījies Valsts Rīgas tehnikumā.
1926. g. maijā nelegāli aizbraucis uz PSRS, 1929. g. Tomskā arestēts un notiesāts uz 3 gadiem ieslodzījumā Solovku labošanas darbu nometnē. Par turpmāko likteni ziņu nav.