Embedded Files
1935. gada 26. maijā Zeltiņu baznīcā tika atklāta piemiņas plāksne pasaules karā un neatkarības cīņās kritušajiem karavīriem. Šajā dienā pie baznīcas arī iestādīti trīs ozoli. Atklāšanā piedalījās vietējā aizsargu nodaļa, mazpulks, citas organizācijas, arhibīskaps T. Grīnbergs, mācītājs Putniņš, mācītājs Kņezs-Kņazinskis.
Piemiņas plāksnē iekaltie kritušie draudzes locekļi:
Āboliņš Aleksandris, Āboliņš Jānis, Aizpurs Johans, Bērziņš Antons, Brikmanis Ādolfs, Bronka Ādolfs, Brūns Roberts, Ceriņš Arnolds, Ceriņš Osvalds, Dišlers Jānis, Driķis Otto, Dukulis Eduards, Dukulis Rūdolfs, Dumpis Otto, Dzelzkalējs Augusts, Dzelzkalējs Kārlis, Dzelzkalējs Pēteris, Elstiņš Jānis, Gāters Aleksandrs, Gāters Eduards, Gāters Roberts, Grunte Jānis, Jansons Roberts, Jaunslavītis Ādolfs, Jencītis Zāmuels, Jugans Jānis, Kalējs Arturs, Kalējs Augusts, Kalējs Kārlis, Kalējs Paulis, Kalniņš Osvalds, Karašs Eduards, Kerans Eduards, Kodols Ādolfs, Koliņš Augusts, Krēsliņš Augusts, Krēsliņš Pēteris, Kroms Osvalds, Kroms Rūdolfs, Ķiploks Kārlis, Ķirpis Paulis, Lācis Nikolajs, Langrats Georgs, Langrats Oskars, Lasis Eduards, Lazdiņš Paulis, Liģeris Rūdolfs, Majors Rūdolfs, Maltenieks Jānis, Melēcis Jāzeps, Melēcis Kārlis, Mukstiņš Rūdolfs, Mūrnieks Arvids, Ozoliņš Eduards, Ozoliņš Jānis, Ozoliņš Jūlijs, Paipals Johans, Paķonka Aleksandrs, Paķonka Otto, Petaks Teodors, Pētersons Kārlis, Pētersons Reinholds, Plataiskalns Augusts, Rutkis Arvids, Ružs Jūlijs, Sams Aleksandris, Sams Jūlijs, Sarkans Jānis, Sīkais Konstantins, Sisenis Helmuts, Sisenis Jūlijs, Skudrulis Verners, Strazds Osvalds, Stucka Osvalds, Sutenis Jānis, Tomsons Paulis, Torgans Kārlis, Tralmaks Aleksandris, Tralmaks Roberts, Valters Otto, Vītoliņš Rūdolfs, Zābaks Eduards, Zāģeris Augusts, Zariņš Oskars, Zemnieks Alfreds, Ziemelis Alfreds, Zirdziņš Arturs.
Nikolajs Lācis
Nikolajs Ernsts Ottomārs Lācis dzimis 1899. gada 14. novembrī Valkas apriņķa Zeltiņu pagastā Jūlija un Marijas Lāču ģimenē. Mācījies Pleskavas mērniecības skolā (1917-1919) un Latvijā atgriezies pēc lielinieku izdzīšanas no Vidzemes.
Mobilizēts 1919. gada jūnijā, kā Cēsu kājnieku pulka kareivis piedalījās Cēsu kaujās 21.–22. jūnijā. Oktobrī uzņemts Latvijas Kara skolas kadetos.
Nikolaja Lāča dzīves ceļš aprāvās Latvijas neatkarības cīņu laikā. Kritis kaujā pret bermontiešiem pie Vareļu mājām netālu no Garozas stacijas Sidrabenes pagastā (mūsdienās Salgales pagasts) 1919. gada 18. novembrī. Apbedīts Zeltiņu kapos 1919. gada 20. decembrī.
Latvija, tu mums dārgi maksā! Bet par to Tu esi mums mīļa, jo mīļa, tik mīļa, ka bez Tevis mēs vairs nespētu dzīvot!
/J. Lācis/
Vareļu piemineklis - 1919. gada novembrī kritušajiem Kara skolas kadetiem, Ozolnieku novada Sidrabenes (Garozas) pagastā pie Vareļu mājām, cīņās pret Bermonta karaspēku (1935. gada 20. maijā atklāja Ministru prezidenta biedrs Marģerts Skujenieks, tēlnieks Jānis Borkovskis). *2
Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija dibināta 1992. gada 13. februārī. No savas priekšteces - pirmās Latvijas brīvvalsts laikā dibinātās Latvijas Kara skolas - akadēmija ir mantojusi vairākas tradīcijas.
Viena no tradīcijām ir Melnās kafijas vakars. Šim pasākumam ir interesanta priekšvēsture. Laikā, kad tika dibināta Kara skola, valstī bija svarīgi sagatavot labi izglītotus, fiziski rūdītus un galantus virsniekus. Tādēļ 1919. gada oktobrī bija paredzēts atvērt divas kara skolas - kājnieku un artilēristu (vēlāk tās apvienoja vienā). Mācībām bija jāsākas 7. oktobrī, bet to apturēja Bermonta armijas uzbrukums Rīgai. Kaujās tika iesaistīti visi Kara skolas kadeti. Kadetu drosme izpaudās cīņās pie Daugavas tiltiem un Vareļos pie Jelgavas. Šajās kaujās dzīvību zaudēja 14 Kara skolas kadeti. Vareļos: Gustavs Skalde, Paulis Palms, Otto Palms, Roberts Dzelzkalns, Jūlijs Irbe, Nikolajs Lācis, Oļģerts Boms, Verners Skudrulis, Jānis Rutkis, Pēteris Pelše, Ansis Erdmanis un Ēvalds Koliņš, pie Daugavas: Gustavs Beļinka un Jānis Dēliņš. Pēc Bermonta armijas sakāves 30. novembrī kadeti atgriezās Kara skolā. Izsalkušajiem un nosalušajiem kadetiem vakariņās bija tikai rupjmaize, miežu kafija un marmelāde. Šīs vakariņas nosauca par Melnās kafijas vakaru un Kara skola tās organizēja katru gadu.
Nacionālā aizsardzības akadēmija sākot ar 1993. gada 30. novembri ir atjaunojusi šo tradīciju. 30. novembra rītā jaunākais NAA kadetu kurss dodas uz Vareļiem, lai aizdegtu svecītes un godinātu kritušos kadetus. Stājoties vakara jundai, izsauc arī 14 kritušo kadetu vārdus un katra kritušā piemiņai aizdedz svecīti kopējā svečturī. Tad visi klātesošie apsēžas pie kafijas galda, ēd rupjmaizi ar marmelādi, dzied dziesmas, klausās Kara skolas absolventu atmiņas.
Uz šo tradīcijas vakaru katru gadu tiek aicināti Valsts prezidents, Aizsardzības ministrs, NBS komandieris, Latviešu virsnieku apvienības biedri u.c. goda viesi.
Foto: Gais Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Foto: Melnās Kafijas vakars 2020.gads/ Juris Stoļarovs/Aizsardzības ministrija
Nikolajs Ernsts Ottomārs Lācis
Dzimis 1899. gada 14. novembrī, kristīts 12. decembrī.
Kristījis mācītājs Ādolfs Osvalds Plamšs Zeltiņu muižas skolā.
Tēvs Jūlijs Lācis skolotājs un ķesteris, māte Marija Elīza, dzimusi Ziemele, abi luterāņi.
Krustvecāki:
Konstantīns fon Gutceits, baznīcas padomnieks
Ernsts Puriņš, tirgotājs
Edgars Ziemelis, agronoms
Tekla Ziemele, precējusies sieviete
Anna Puriņa, precējusies sieviete
Avoti:
LNA_KFFDA_F1_11_82_A206 https://redzidzirdilatviju.lv/lv/search/299808
LKM 4-37260 / 1300-DK https://www.nmkk.lv/prieksmeti/1108841
LKM 4-37269 / 1309-DK https://www.nmkk.lv/prieksmeti/957323
https://www.flickr.com/photos/latvijas_armija/49151449156/in/album-72157712012809031/
https://www.naa.mil.lv/lv/aktualitates-un-izdevumi/notikumi/melnas-kafijas-vakars
LVVA_F235_US15_GV531_0014 https://raduraksti.arhivi.lv/objects/1:4:11:2055:2544:27441#&gid=1&pid=14
Page updated
Report abuse